Datoru tipi

iespējas līdzinās galda datoru iespējām, taču tiem ir samazināts taustiņu daudzums (vienam taustiņam ir vairākas nozīmes) un iebūvēta pozicionēšanas ierīce (parasti kursorbumba vai skārienpaliktnis). Parasti klēpjdatoriem ir arī pieslēgvietas monitoram, un tastatūrai, kas tos var pārvērst galda datoros.

portatīvs personālais dators ar autonomu barošanas avotu, nelielu tastatūru un displeju. Pēc saviem izmēriem piezīmjdators ir mazāks par klēpjdatoru un lielāks par kabatdatoru

ir pārnēsājams dators, kam informācijas ievade galvenokārt notiek izmantojot skārienjūtīgo ekrānu, nevis tastatūru vai peli kā, piemēram, personālajam datoram.

ir dators ar minimālu atmiņas apjomu un mazjaudīgu procesoru, kas speciāli projektēts izmantošanai datoru tīklos, īpaši tīklā Internet

ir neliels dators, kas gan pēc saviem izmēriem, gan iespējām ir starpposms starp lieldatoriem un mikrodatoriem. Minidatora vadība parasti ir mazāk sarežģīta kā lieldatoram, bet tajā izpildāmo operāciju kopa ir plašāka kā mikrodatoram. (TTC datubāze)

tiek izmantots kā galvenais dators (serveris), kas vienlaicīgi spēj apkalpot daudzas programmas. Tā kā lieldatoram ir jānodrošina daudzi tam pieslēgtie lietotāji ar informāciju, tam ir nepieciešama ievērojami lielāka jauda un vieta datu glabāšanai. Tāpēc arī lieldatori ir ātrāki un tiem ir vairāk atmiņas. Rezultātā tie ir dārgi - lieldatora cena var pārsniegt vairākus miljonus dolāru.

, jeb PDA (Personālais digitālais asistents) ir plaukstā turamas ierīces, kuras sākotnēji tika izmantotas kā piezīmju grāmatiņas un/vai dienas kārtības plānotāji, taču ar gadiem ieguva plašāku pielietojumu. Vienkāršs PDA parasti sevī ietver pulksteni, kalendāru ar plānotāju, darbu sarakstu, piezīmju blociņu un vienkāršu kalkulatoru.